Vakar notriekts kārtējais gājējs un šoreiz tas mani absolūti nepārsteidz, jo, braucot pa pilsētu, tiešām rodas iespaids, ka vienam otram gājējam dzīvot ir apnicis. Iespējams, daļa cilvēku neapzinās, ka  automašīnām šajos ziemas apstākļos nobremzēt neizdodas tik zibenīgi kā gribētos. Pieļauju, ka tā ir daļa, kas paši pie stūres nav sēdējuši.

Konkrētu situāciju vakar piedzīvoju arī pati. Braucot pa Raiņu ielu un tuvojoties Jelgavas ielai, kur tagad ir ceļa zīme 30 km/h, samazinu ātrumu uz vajadzīgo un braucu gliemeža ātrumā, lai gan esmu ievērojusi, ka daudzi autovadītāji ātrumu tur nesamazina. Paldies sieviešu intuīcijai un augstākajiem spēkiem, ka laicīgi sabremzējos, jo tuvojoties gājēju pārejai, pēkšņi ne no kurienes iznirst kundzīte un tūlīt slūpēs pāri gājēju pārejai. Viņa ar acu kaktiņu pamet skatu un redz, ka es bremzēju, un šaujas pāri ielai. Bremzēt jau bremzēju, bet zem sniega apakšā ledus, riteņi griežas uz riņķi un labuma nekāda. Pīpinu tantei, lai apstājas, jo man vēl nav pārliecība, ka līdz viņai mašīna arī apstāsties, bet kundzītei vienalga. Viņa nepievērš uzmanību un šaujas pāri ielai. Viņai paveicās, mašīna apstājās, bet varēja arī neapstāties. Acīmredzot, šīs situācijas nopietnību un sekas apzinājos es viena pati, bet, mīļo gājēj, nu, vismaz ziemā, pārliecinies, ka automašīna ne tikai redz Tevi pie gājēju pārejas, bet arī apstājas, lai ar kādu ātrumu tā brauktu...

22.12.2010 / 18:17