Šonedēļ, no 21. līdz 25. aprīlim interneta tiešsaistē norisināsies hakatons „Biznesa modeļa restarta nedēļa. Kā izdzīvot pēc izolācijas”, kuras laikā ikviens interesents varēs risināt vienu no kopskaitā 20 reāliem Liepājas uzņēmumu izaicinājumiem, kas radušies vai vēl gaidāmi pandēmijas izraisītās krīzes dēļ.
Atrodoties krīzes un arī pēckrīzes situācijā, nepieciešami papildus ārējie mehānismi, lai straujāk attīstītu nodarbinātību.
Pandēmija un tās radītā ekonomiskā krīze ir kas tāds, kam līdz galam gatavs nebija neviens. Daļai liepājnieku krīze pagaidām gājusi secen, bet daļa palikusi bez darba un ienākumiem, daļa atrodas dīkstāvē, daļa pašizolācijā.
Kādas sekas uz Liepājas ekonomiku atstājusi Covid-19 dēļ izsludinātā ārkārtas situācija, stāsta Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis.
Covid-19 izplatības dēļ izsludinātās ārkārtas situācijas radītie apstākļi uz mūsu mauriņiem, lieveņiem, mūsu virtuvēs un viesistabās soļo smagiem soļiem, atstājot dziļus nospiedumus.
Gandrīz tāds valdošais uzskats bija, ka visiem jādzīvo tikai Rīgā un Pierīgā, un tad mēs kā valsts attīstīsimies. Gan valstsvīriem, gan ekonomistiem būtu stipri jāpārdomā šī situācija.
No roku mazgāšanas vien ekonomiskā situācija labāka nekļūs. Šorīt par to, kā ārkārtas situācija ietekmē Liepājas uzņēmējus.
Kā jaunajos apstākļos sokas ēdinātājiem, stāsta kafejnīcas “Street Burgers” vadītājs Kristaps Fridrihsons.
Ziemas trūkums ļāvis Liepājā pabeigt dzelzceļa infrastruktūras un modernizācijas projektu.
Liepājas osta vairāk orientējusies uz iekšzemes kravām, vairāk ir sadalījusi savu kravu portfeli dažādās sastāvdaļās, līdz ar to šeit ir nevis mīnuss, bet pluss.
