Pasaules klasika: Francis Šūberts
Šūberts rakstīja vienkāršu un sirsnīgu mūziku, bet reizēm ierosmi deva arī revolūcijas idejas. Šūberts bija viens no pirmajiem komponistiem – romantiķiem.
Šūberts rakstīja vienkāršu un sirsnīgu mūziku, bet reizēm ierosmi deva arī revolūcijas idejas. Šūberts bija viens no pirmajiem komponistiem – romantiķiem.
Haidns bija Mocarta un Bēthovena laikabiedrs. Viņš uzrakstījis daudz skaņdarbu: vairāk nekā 100 simfoniju, pāri par 70 stīgu kvartetu, 52 klavieru sonātes, vairāk nekā 30 operu un daudz citu skaņdarbu dažādiem instrumentiem.
Vīniešus pārsteidza jaunā mūziķa vētrainās improvizācijas, viņa fantāzijas bagātība. Jaunais virtuozs, pilnībā pārvaldot savas mākslas tehniku, savaldzināja klausītājus, izvirzīdamies tālu priekšā visiem tā laika pianistiem.
Man Rahmaņinova 3. klavierkoncerts repertuārā ir jau ļoti sen, bet tas ir tāds milzīgi sarežģīts un muzikāli skaists gabals, kuru var spēlēt mūžīgi un vienmēr atrast kādas skaistas idejas, skaistas, paslēptas melodijas.
Šī nedēļa pianistam Andrejam Osokinam lielākoties paiet Liepājā. Lielā skrējiena viducī mums ir radusies iespēja Andreju Osokinu sastapt arī “Rietumu radio” studijā.
Ir apritējusi kārtējā nedēļa, un kalendārs nostājies iepretim otrdienas atzīmei, bet pulkstenis turpina savu neapturamo gaitu, un pēc astoņiem rītā “Rietumu radio” rīta programmā pienāk laiks raidījumam “Kultūrtops”.
Vispirms viņš Vīni iekaroja kā pianists. Vīniešus pārsteidza jaunā mūziķa vētrainās improvizācijas, viņa fantāzijas bagātība. Bēthovens sāka spēlēt uz tolaik jaunā instrumenta — āmuriņu klavierēm. Jaunais virtuozs, pilnībā pārvaldot savas mākslas tehniku, savaldzināja klausītājus, izvirzīdamies tālu priekšā visiem tā laika pianistiem.
Deviņu gadu vecumā, Rahmaņinovs iestājās Pēterburgas konservatorijas jaunākajā klasē. Lai cik savādi tas šobrīd neliktos, mācības viņam nepadevās, un zēns mēdza kavēt stundas.
Beļģijā esošās situācijas un COVID-19 radīto ceļošanas ierobežojumu dēļ, apmeklētājiem diemžēl nebūs iespēja piedzīvot pasaules pirmizrādi dejas izrādei “Klavieres dejo Debisī. Lizbeta Gruvēza & Klēra Ševaljē”.
Grūtības iegūt vīzu no Krievijas varas iestādēm noveda pie tā, ka viņš saņēma Francijas tranzīta atļauju. Vēlāk viņš citēja pases atzīmi “Tranzītā uz Londonu caur Parīzi”, jokojot, ka esot pilsētā “tikai garāmejot”.